Veterānu kari.Otrā sezona.

Tāpat kā gadu atpakaļ, arī 2018.gada sezona iesākās Saldū ar Rozentāla 10 kilometru skrējienu,ar vienu nelielu atšķirību-slinkums ļāva palikt mājās.Šoreiz neizmantoju iespēju iesildīties pirms brauciena uz Liepāju kā distances tā arī ceļa ziņā.Rezultāti Saldū parādīja ,ka ziemā labi pastrādājis ir Valdis Ņilovs un SKRIEN LATVIJA pusmaratona veco ļaužu vecuma grupā, cīņa būs vēl sīvāka. Uz trīs godalgotām vietām ir 8 pretendenti,no kuriem visi var noskriet ap 1st.15min. no kuriem divi(Aigars Matisons un Jānis Gailis), var noskriet arī zem 1st.13min.,kas pārējiem reāli ļauj cīnīties tikai par zemāko pjedestāla pakāpienu.

Visu pagājušo sezonu plecu pie pleca noskrējām ar Petras Pranckunas un nekas neliecināja,ka kaut kas varētu mainīties arī šogad-startā saskatījāmies un bez vārdiem bija skaidrs -skriesim kopā! Turpat arī Aigars,Raimonds Siliņš,kurš pagājušo sezonu piedalījās tikai kādā no Stirnu buks posmiem un uzreiz pārējos V40 jauniešus nolika pie vietas un Ainārs Kvedaravičs,kurš mani ir pazemojis visās trīs kopā skriešanas reizēs-vienreiz Siguldas pusmaratona finiša spurtā un divas reizes pēc kārtas Lattelecom pusmaratona pēdējā kilometrā, aizejot garām kā stāvošam. Jau startā iezagās zaudējuma rūgtums un prieks,ka nebūs jāgaida apbalvošana ,kura paredzēta apmēram 3 stundas pēc finiša.

Starts!

Starts! Latvijas ELITES skrējēji aizskrien uz finišu un tad arī mēs  pārējie varam sākt tipināt. Kā jau ierasts ,startā izrāvienu izdara Valdis,līdzīgi kā Stirnu bukā Milzkalnē un Valmieras maratonā,kas  pēc apmēram 10 kilometriem viņam nedaudz atspēlējās tad un arī šoreiz. Starta taisne ir gara un plata un ir viegli noorientēties - lielos vilcienos skrējiena plāns ir gatavs - cik iespējams ilgi noturēties līdzi Aigara Matisona grupiņai-vimaz pirmo apli no trim un pēc tam kā sanāks. Veiksmīgi iekārtojos aizvējā aiz Aigara,Raimonda un vēl kāda jaunieša,kas finiša protokolā izrādījās ir mūsu Spartietis Edgars Simanovičs(biju pārsteigts par viņa augumu-paliels ultramaratonists) un Petras protams blakus. 

Jāturās pie Aigara.

Tātad četri V40 pretendenti plecu pie pleca un vēl Valdis kaut kur priekšā. Pirmais kilometrs nopīkst 3.30 - nekāda vaina kājas vieglas,aizdusas nav - mierīgi var turpināt. Kaut kur ap trešo kilometru noķeram un apdzenam  Kristapu Kaimiņu ,pārsteigums, laikam sezonas sākums un vēl nav ieskrējies. Starp citu jau nākošgad Kristaps un vēl daži no ĻOTI ātrajiem skrējējiem,pievienosies V40 klubiņam. Kilometri pīkst raiti,temps nemainās un pulkstenī pat neskatos.Taisnais gabals ar U pagriezienu arī nav pārāk garš.Atpakaļ ceļā noķeram Valdi,kurš tomēr mūsu grupiņā neieķeras un tālāk jau gar jūru un pa promenādi atpakaļ uz Lielo Dzintaru turpinam piecratā - četri V40 un Edgars.

Pirmā apļa beigas. Petras pazūd aiz Edgara-iespaidīgi!

Minimums ir izpildīts,tagad jācenšas turēt līdzi pēc iespējas ilgāk un varbūt notiek brīnums. Starta taisnē nedaudz iepaliek Petras,bet diezgan ātri atkal ir atpakaļ. Jāņem vērā ,ka katrā pagriezienā Aigars nedaudz kāpina, saraustot tempu un sekotāju ritmu. Pagajušā gada Valmieras pusmaratona posmā viss notika līdzīgi un ap 10. kilometru Aigara tempam turēt līdzi vairs nevarēju. Otro reizi pēc U pagrieziena ,trases tālākajā galā, Aigars atkal veica nelielu paātrinājumu ,uz ko mums ar Petru nebija ko atbildēt. Tuvojoties jūrai Petras strauji palēninājās,kas vairs nebija pieņemams ātrums un atlikušie 9 kilometri bija jāskrien vienam. Šķiroties viņš vēl pārprasija par Raimondu un viņa vecuma grupu un tas acīmredzot bija pēdējais piliens viņa motivācijā. Tā arī noslēdzām otro apli - Aigars ,Edgars un Raimonds apmēram 20 sekundes  priekšā un es lepnā vientulībā jau sāku priecāties par savu godam nopelnīto trešo vietu vecuma grupā. Trešā,pēdējā apļa starta taisnes galā no Aigara grupas nedaudz iepaliek Raimonds un diezga strauji sāk slīdēt atpakaļ. Pie strūklakas viņu noķerot un pārprasot vai tas ir viss vai ķersim rokā, saņemu nopūtu un turpinu tālāk viens. Godalgota vieta sāk izskatīties arvien cerīgāk. Vienīgais ,kurš vēl var sabojāt svētkus ir Ainārs ar savu spēju pēdējos kilometros lidot! Trešo reizi pēc U pagrieziena ,kad līdz finišam atliek vien 4 kilometri piefiksēju Aināru kurš skrien kopā ar Kristapu Kaimiņu un saskaitu ,ka viņi iepaliek apmēram 30 sekundes. Ja atlikušos kilometrus noturēšu ap 3.30, vajadzētu pietikt un otro vietu izdotos noturēt. Apdzenamo pa apli ir aizvien vairāk un pagriezienos atskatoties grūti saprast vai tev kāds tuvojas vai tie ir tikko apdzītie. Gar promenādi cilvēku ir pavisam daudz un atliek vienīgi uzsākt finiša spurtu laicīgi  ,cerībā ,ka kāds nesabojās svētkus.Pēdējā pagriezienā no promenādes vēl mēģinu atskatīties-itkā neviena nav ,bet drošības pēc izspiežu vēl pēdējo un finišēju 1 stundā 15 minūtēs un 41 sekundē,kas dod 14.vietu kopvērtējumā un 2. vecuma grupā. Plāns izpildīts ar uzviju. 

Veco ļaužu pjedestāls ar Aigaru Matisonu un Aināru Kvedaraviču. 

Jāatzīmē ,ka 6  V40 skrējēji izskrēja zem 1 stundas 20 minūtēm,kas liecina par ļoti sīvu konkurenci un sezonas turpinājums būs vēl interesantāks.

Tiekamies Daugavpilī!

P.S. Salīdzinot ar pagājušo gadu,Liepājā trase noteikti ir uzlabota un trīs apļu formāts noteikti ir labākais risinājums.